Tīkla pārklājums var pārsteigt tajos mirkļos kad gaidāmas īpašas
stepa sacīkstes, lai varētu sazināties pret virziena atbalstītāji un
apmainīties ar negatīvajiem citātiem no Aspazijas personīgās
dienasgrāmatas, kuru var iegūt tikai reizi četros gados, kad
notiek mutvārdu klubiņa salidojums, izsniedz tiem, kuri spēs
nobraukt no vietējā paugura. Piepilda lielizmēra vannu un tas, kurš nokļūst
līdz finišam ar lielāko ūdens litrāžu iegūs augstāk minēto grāmateli!
Rakstu lekcijas sms veidolā!
Kārtīgi pārgriežot loga stiklu pensionāri saprātīgi uzsāk
kautiņu pansionāta backsteidžā, jo neapmierināti par lielajām
atšķirībām starp stikla un ādas kušanas koeficentu, labestīgās
padomdevējas, apkalpes darbinieces pēc kārtīgām fiziskām izrēķināšanās
mierina cietušos ar divu paskālu spēcīgu hēlija dozu!
Maršrutēt ar situācijām vienmēr ir iespēja un izlikšanās periodā
noturēt cietu seju ir tikai otra cilvēka jūtu apslāpēšanai un pēdu
maršruta pārvirzīšanai citā virzienā!
PLAUŠU EMFIZĒMA Latīņu val.: emphysema pulmonum slimība, kam raksturīgs pārmērīgs gaisa daudzums alveolās; gaiss tur uzkrājas plaušu audu elastības zuduma un alveolu starpsienu bojājumu dēļ un izraisa elpošanas un asinsrites traucējumus. PLAUŠU EMFIZĒMA var būt akūta un hroniska. Akūtā PLAUŠU EMFIZĒMA pāriet, tikko likvidēts tās cēlonis, piem., bronhiālās astmas lēkme. Hroniskā PLAUŠU EMFIZĒMA ir biežāka par akūto, it sevišķi vecākiem cilvēkiem. PLAUŠU EMFIZĒMA attīstību sekmē bronhīts, sevišķi tad, ja tas saistīts ar aizdusu (bronhospazmas). PLAUŠU EMFIZĒMA bieži pievienojas bronhiālajai astmai, plaušu tbe, pneimosklerozei, pneimokoniozei. Iekaisušie bronhi daļēji nosprostojas ar krēpām; tam savukārt seko alveolu paplašināšanās un uzpūšanās. Lai alveolas atbrīvotu no gaisa, jāizelpo ar lielu spiedienu, bet tad sašaurinās sīkie bronhi, kas atkal atveras tikai ieelpā. Tāpēc ieelpot ir viegli, bet izelpot — grūti. Alveolās pakāpeniski uzkrājas arvien vairāk gaisa, un līdz ar to PLAUŠU EMFIZĒMA pastiprinās. Tāpat PLAUŠU EMFIZĒMA attīstību sekmē mugurkaula un krūškurvja deformācija. Parasti saslimst 40—60 g. vecumā. Vīrieši slimo 2—3 reizes biežāk nekā sievietes. Galv. pazīme — klepus; krēpu maz. Slimības sākumā aizdusa saistīta ar fiz. slodzi, vēlāk tā kļūst pastāvīga. Krūškurvis pakāpeniski iegūst mucas formu. Lūpas, ausis, pirkstu gali kļūst zilgani. Nereti ir sejas, arī plakstiņu tūska, sevišķi no rītiem. Slimībai progresējot, kad rodas sirdsdarbības traucējumi, var pievienoties kāju un visa ķermeņa tūska. Stipri samazinās plaušu funkcionālās spējas. Slimības norise ir ilgstoša — 20 un vairāk gadu. Ārstēšana. Slimnieks nedrīkst strādāt smagu fiz. darbu un uzturēties telpās, kur gaiss putekļains vai piesmēķēts. Ļoti liela nozīme ir ārstn. fizkultūrai, kas trenē izelpu, lai tā kļūtu spēcīgāka. Šajā nolūkā ieteicami elpošanas vingrinājumi guļus. Uz vēdera var likt smagus priekšmetus — grāmatas vai smilšu maisiņus; tas uzlabo diafragmālo elpošanu. PLAUŠU EMFIZĒMA sākumstadijā ik rītus ieteicami meža skrējieni (1—3 km). Vēlama arī regulāra klimatterapija Krimas dienvidu piekrastes kūrortos. Profilakse tāda pati kā bronhiālajai astmai.
Pats personīgi nepīpēju un nepīpēšu ne jau tādēļ, ka esmu pārlasījies visus to draudus un sekas, kas notiek pēc daudzu gadu nosūkšanas cigarešu iekšējo sastāvu. Pavisam vienkārši nepatīk dūmi tie piesūcās pie tevis dažās sekundēs un ir nepatīkami.
Sensej, tev ir tik daudz kas slēpjams, ka pati nezini
kur to visu sablīvēt, jo krājums aug ik pa stundai! Izvēloties apslēpto
izbrīnas un ne apskaidrības takts metru, lēnītēm it kā ievirzot sava profila
būtībā citu slaidrādi, tev tas arī sāk izdoties un novest no ceļa tavus
interesentus, sekotājus, vajāt iekārotājus. Bet ar mani tā nenotiek. Es zinu vairāk.
Atrodoties vienatnē tukšā istabā nav ko lasīt, nav ko nopētīt, apbrīnot, zīlēt kāda
nākotnes netīros darbiņus un vienīgais sarunas biedrs
ir aiz nosaukuma spogulis, tā tad vienkāršāk visi domu skapji, kurus varētu pārbīdīt
ir jau pārbīdīti. Pāris dienu ietekmē vēlme ir pašsaprotama iesūkt spirgtu gaisa daudzumu ierastajā kājavu
deldēšanas veidā ierastajā maršrutā vai arī izmainot savu ikdienas pastaigu trasi ejot atmuguriski padarot ekonomiskāku
apavu nodilumu tieši papēžiem. Iestājoties tumsībai reakcija ir ātrāka par refleksu paķert pārnēsājamo
mini laterniņu no sānu kabatas brīvāk ir ar acu kontaktu ķert saikni pabūtajās peļķēs un novērtēt
to radīto tīrības zaudējumu. Svaigais gaiss ik pēc nenosakāma brīža mijās ar izgarojuma tvaikiem kāds
mēģina Novembrī atgūt nokavētu, svinot Jāņus, varbūtība pastāv. Ceļa turpinājumā uzmetot atmugurisko
kūleni tikai neveiksmes pēc spēsi pamanīt sabārstītos astrālos vizuļus, kuri samērā reti formē ceļa izskatu.
šoreiz gan nav pa visu redzesloku, bet Piena Ceļš beidzas, kur sākas nakts māju finiša taisne.
Pēdējie komentāri