Personības rakstīklis

Pieradināts roku stabilizators, kura pamatprincipi ir izkalti jau kādu laiku iepriekš.
Domu kalnu pārkrāmēšana, nereti, aizved līdz daudz sakņu izraušanas un pārstādīšanas
darbībām un pārgalvīgi pakļaujoties uz sava intelekta priekšnojautām un secinājumu
atskaites punktiem iegūstu mikroskopisku, bet tomēr pamanāmu iedomības rangu pat sabrūvētas kļūdas
dēļ negrasīšos atkāpties no sava, tādā veidā laužoties pretī liberālākai sejai, redzēt,
izprast, salocīt un pielāgot savam statīva tēlam.
Ātrumlokomatves raksturs daždien ir
pārsteidzis paziņas, draugus, Daugavas plostotājus, un suņu patversmes sargus ar
nemainīgu uzklausīšanas māku un gandrīz vienmēr spēju informāciju izfiltrēt atlasot
nepieciešamo atbildes atgrūšanai atpakaļ, kura, protams tiek pārformēta ar saviem vārdiem,
izteicieniem un tīšu apgrūtinājumu devu dominē pārspēkā – neziņa, pilnīga
galējā neizlēmība. Atvēsinātā prāta saglabāšana un vienkāršas frāzes pielietošana-
“Gan jau paveiksies” sniegusi izmēģināt dažādas ķermeņa lokanības revīzijas.

Gribētu izmērcēties Humoristiskajās garšvielās, lai kaut kad nopietnā dzejolīšu skandināšana
klases priekšā vērptos skaistāko Džomlas meiteņu top 10 matu sakārtojumā, vai arī vienkārši
pārdozēt ar mārrutku salātiem kādā no bērnu dārza ludziņām, kad visi jestrie mazizmēra
timotiņi skrien un laksta pēc iestudētās lugas, tieši tobrīd aizkadros pulciņš jaunošu
šņauktu sakaltētus mārrutkus, iedarbība sāktos tiklīdz tu vairs nejustu savu degunu
sāktu domāt vai tu vispār māki elpot ostoties kā sīks kucēns, kurš tik tikko būtu izmakšķerēts
no vecā tēva baļļas, kurā parasti viņš štovē kāpostus kā vienmēr viņš tos apmaisa tikai tad
kad jau ir iekurinājis sev kuņģi mazliet Trīs graudu ampulnieku pēc tā viņam sākas halucinācijas
pārjautājot kādēļ suns bija baļļā vectēvs tikai atbildēja, ka tā karote esot mukusi visu laiku prom,
protams, viņš to pats saķēris, jo nedrīkst iekavēt procesu. PAREIz.

Pārņemts pilnībā ar Mūzikas ietekmi ieklausoties vokālu izpildījumos tā vārdu salikumu
un iekšējas domas izpratnei ir nedaudz padziļinātāks kļuvis skatījums uz nākotnes
pasākumiem. Ieinteresētība par māksliniecisko, proti, pats neesmu tās radītājs (protam vēlme pastāv)
šobrīd tikai tīksminos un novērtēju tos kas iegulda savā darbā ļoti augstas pūles, laiku
neatlaidīgi tiecās pēc tālāka progresa.
viens teiciens man licis padomāt- “Katrs cilvēks ir unikāls un īpašs!” Nekad nedomāšu tā par sevi
tādēļ uzskatu, ka esmu nulle, sava tipa raksturam tas ir mūžīgais stimulācijas avots, kas nekad
neļaus nolaisties un tieksies uz priekšu un kuplinātu savu zinību, sinonīmu vārdnīcu un paplašinātu virtuves
interjeru. kā gribētos lai tas viss būtu par mani!